2015./2016.m.g.

nous une chose très curieuse qu'une muraille derrière laquelle il se passe quelque chose. S'il pouvait nous être donné à nous, hommes de 1830, de nous mêler en pensée à ces parisiens du quinzième siècle et d'entrer avec eux, tiraillés, coudoyés, culbutés, dans cette immense salle du Palais, si étroite le 6 janvier 1482, le spectacle ne serait ni sans intérêt ni sans charme, et nous n'aurions autour de nous que des choses si vieilles qu'elles nous sembleraient toutes neuves. Si le lecteur y consent, nous essaierons de retrouver par la pensée l'impression qu'il e?t éprouvée avec nous en franchissant le seuil de cette grand'salle au milieu de cette cohue en surcot, en hoqueton et en cotte?hardie. Et d'abord, bourdonnement dans les oreilles, éblouissement dans les yeux. Au?dessus de nos têtes une double vo?te en ogive, lambrissée en sculptures de bois, peinte d'azur, fleurdelysée en or ; sous nos pieds, un pavé alternatif de marbre blanc et noir. à quelques pas de nous, un énorme pilier, puis un autre, puis un autre ; en tout sept piliers dans la longueur de la salle, soutenant au milieu de sa largeur les retombées de la double vo?te. Autour des quatre premiers piliers, des boutiques de marchands, tout étincelantes de verre et de clinquants ; autour des trois derniers, des bancs de bois de chêne, usés et polis par le haut?de?chausses des plaideurs et la robe des procureurs. à l'entour de la salle, le long de la haute muraille, entre les portes, entre les croisées, entre les piliers, l'interminable rangée des statues de tous les rois de France depuis Pharamond ; les rois fainéants, les bras pendants et les yeux baissés ; les rois vaillants et bataillards, la tête et les mains hardiment levées au ciel. Puis, aux longues fenêtres ogives, des vitraux de mille couleurs ; aux larges issues de la salle, de riches portes finement sculptées ; et le tout, vo?tes, piliers, murailles, chambranles, lambris, portes, statues, recouvert du haut en bas d'une splendide enluminure bleu et or, qui, déjà un peu ternie à l'époque où nous la voyons, avait presque entièrement disparu sous la poussière et les toiles d'araignée en l'an de grace 1549, où Du Breul l'admirait encore par tradition. Qu'on se représente maintenant cette immense salle oblongue, éclairée de la clarté blafarde d'un jour de janvier, envahie par une foule bariolée et bruyante qui dérive le long des murs et tournoie autour des sept piliers, et l'on aura déjà une idée confuse de l'ensemble du tableau dont nous allons Notre Dame de Paris I ? LA GRAND'SALLE sac longchamps
lacoste pas cher
lacoste pas cher
lacoste pas cher
lacoste pas cher
lacoste pas cher
lacoste pas cher
ralph lauren italia
ralph lauren outlet
outlet moncler
moncler piumini
moncler prezzi
giubbotti moncler
spaccio moncler
giubbini moncler
moncler milano
moncler uomo
moncler sito ufficiale
giubbotti moncler
moncler sito ufficiale
giubbotti moncler
ralph lauren italia
ralph lauren outlet
outlet moncler
moncler piumini
moncler prezzi
giubbotti moncler
spaccio moncler
giubbini moncler
moncler milano
moncler uomo
moncler sito ufficiale
giubbotti moncler
moncler sito ufficiale
giubbotti moncler
longchamps
longchamps
longchamps
longchamps
longchamps
longchamps
longchamps
longchamps
longchamps
longchamps
essayer d'indiquer plus précisément les curieux détails. Il est certain que, si Ravaillac n'avait point assassiné Henri IV, il n'y aurait point eu de pièces du procès de Ravaillac déposées au greffe du Palais de Justice ; point de complices intéressés à faire dispara?tre lesdites pièces ; partant, point d'incendiaires obligés, faute de meilleur moyen, à br?ler le greffe pour br?ler les pièces, et à br?ler le Palais de Justice pour br?ler le greffe ; par conséquent enfin, point d'incendie de 1618. Le vieux Palais serait encore debout avec sa vieille grand'salle ; je pourrais dire au lecteur : Allez la voir ; et nous serions ainsi dispensés tous deux, moi d'en faire, lui d'en lire une description telle quelle. ? Ce qui prouve cette vérité neuve : que les grands événements ont des suites incalculables. Il est vrai qu'il serait fort possible d'abord que Ravaillac n'e?t pas de complices, ensuite que ses complices, si par hasard il en avait, ne fussent pour rien dans l'incendie de 1618. Il en existe deux autres explications très plausibles. Premièrement, la grande étoile enflammée, large d'un pied, haute d'une coudée, qui tomba, comme chacun sait, du ciel sur le Palais, le 7 mars après minuit. Deuxièmement, le quatrain de Théophile : Certes, ce fut un triste jeu Quand à Paris dame Justice, Pour avoir mangé trop d'épice, Se mit tout le palais en feu. Quoi qu'on pense de cette triple explication politique, physique, poétique, de l'incendie du Palais de Justice en 1618, le fait malheureusement certain, c'est l'incendie. Il reste bien peu de chose aujourd'hui, grace à cette catastrophe, grace surtout aux diverses restaurations successives qui ont achevé ce qu'elle avait épargné, il reste bien peu de chose de cette première demeure des rois de France, de ce palais a?né du Louvre, déjà si vieux du temps de Philippe le Bel qu'on y cherchait les traces des magnifiques batiments élevés par le roi Robert et décrits par Helgaldus. Presque tout a disparu. Qu'est devenue la chambre de la chancellerie où saint Louis consomma son mariage ? le jardin où il rendait la justice, " vêtu d'une cotte de camelot, d'un surcot de tiretaine sans manches, et d'un manteau par?dessus de sandal noir, couché sur des tapis, avec Joinville " ? Où est la chambre de l'empereur Sigismond ? celle de Charles IV ? celle de Jean sans Terre ? Où est l'escalier d'où Charles VI promulgua son édit de Notre Dame de Paris I ? LA GRAND'SALLE

Dārza ballīte

21. jūlijā mūsu iestādes estrādē uz jautru dārza ballīti bija ieradušies “Ritenīša” un “Jāņtārpiņa” bērni kopā ar savām mūzikas skolotājām Gitu un Lāsmu.

Pasākums izdevās jautrs un skanīgs – mūzikas skolotājas dziedāja divbalsīgi, spēlēja akordeonu, mācīja bērniem latviešu tautas rotaļas un mielojās ar virtuves darbinieču izceptajiem pīrāgiem.

Paldies Jāņtārpiņa un Ritenīša bērniem, skolotājiem, auklītēm, virtuves darbiniecēm un mūzikas skolotājām Lāsmai un Gitai.

Ūdens ballīte

Šogad, 7.jūlijā, PII “Jaņtārpiņš” un PII “Ritenītis” organizēja bērniem ballīti.

Iestādes teritorijā visus bērnus sagaidīja atraktīvais sienāzis (mūzikas skolotāja Gita Kalniņa) un sportiskā vardīte (sporta skolotāja Inese Makarova), kuri pēc nelielas iesildīšanās aicināja bērnus ļauties īstiem ūdens priekiem.

Paldies

bērniem, skolotājām, skolotāju palīgiem, jauniešiem, remontstrādniekam un ballītes organizatoriem.

Līgo, Līgo…

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.

Vasaras saulgrieži ir īpašs laiks, kad cilvēks un daba saplūst vienotā veselumā, kad ikviens zāles stiebriņš, ikviena ūdens lāse ir spēcinošas enerģijas un dzīvības pilni…

Ir tāda neapjausta svētku sajūta, kad apkārt smaržo ozollapu, rudzupuķu un margrietiņu vainagi, kad skan Līgo dziesmas un skandētas tiek Jāņu tautasdziesmas.

Mēdz teikt, ka latvieši ir dziedātāju tauta, un saulgrieži ir laiks, kad tas īpaši jūtams, kad ar dziesmu iepriecinām cits citu un paši sevi. Ar dziesmām kļūstam vienoti. Bieži vien dziedot kļūst vieglāk un gaišāk , un to jutām visi kopā trešdien, 22.06. plkst. 10.30, kad Vasaras saulgriežos rotājāmies ar vainadziņiem, vienalga, vai esam mazi vai lieli.

Mūsu ziedu ugunskurs šogad īpaši skaists uzziedēja dažādu pļavu puķu ziediem, jāņuzālēm un jautri tika apdipināts mazo līgotāju solīšiem, kā arī apdziedāts skanīgām dziesmām. Neizpalika arī silti pīrādziņi un siers, ko kā allaž sarūpēja mūsu pavārītes.

Liels paldies mūzikas skolotājai Olitai Klindžānei-Klinšānei, skolotājai Laurai Kuršinskai, auklītēm Ingai Vagalei un Daigai Riņķei par dziesmu skandēšanu!

Vad. vietn. metodiskajā darbā Anita Terehova

Tauriņu balle jūnijā

Pašsaprotami un tik nemanāmi pienākusi vasara un jūnija mēnesī mūsu b/d papildinājuši arī citu Salaspils PII bērnu smiekli un čalas. Iespaidu daudz un, lai atrastu jaunus draugus un iepazītos ar apkārtni, organizējām jautru ballīti, kura otrdien, 14.jūnijā, plkst. 10.00 varēja sākties.

Viss jau būtu lieliski, ja nebūtu nolijis lietus un samērcējis taurenīšiem spārnus. Bija jāatrod Ziedu pļava un brīnumpulveris, bez kura palidot taurenīši nespēja.

Palīgā nāca bērni. Meklēja pļavas puķes un Brīnumpulvera darbnīcā krāsoja taureņus ar krītiņu „brīnumpulveri.” Uzzināja, ka taurenīši redz tikai sarkanu, dzeltenu un zaļu krāsu. Arī to, ka redzēt sapnī taureni lidināmies ap lukturīti nozīmē, ka nākoša dienā var saņemt labu ziņu vai vēstuli.

Katram bērnam bija sarūpēts arī aplikāciju taurenītis, kuru izrotāt varēja pēc paša vēlēšanās. Ballīte varēja sākties! Jautrās dziesmās un dančos pat saulīti uz mirkli izvilinājām no biezajiem mākoņu spilveniem. Brīnumainas lietas…

Paldies mūzikas skolotājai Olitai Klindžānei-Klinšānei un skolotājai Laurai Kuršinskai.

Vad. vietn. metodiskajā darbā Anita Terehova

Tautisko deju pulciņa un ansambļu koncerts k/n Enerģētiķis

30.maijā tautisko deju pulciņa un vokālo ansambļu bērni k/n “Enerģētiķis” sniedza atskaites koncertu par šajā mācību gadā paveikto.

Ar jaunām, skaistām dziesmām skatītājus iepriecināja vecāko un sagatavošanas grupu bērnu vokālais ansamblis, mūzikas skolotājas Lāsmas Streiķes vadībā.

Pirmā skatuves pieredze bija pašiem mazākajiem dziedātājiem – ansamblim Cālīši, kurus sagatavoja Olita Klindžāne – Klinšāne.

Krāsainu un atraktīvu deju rādīja sagatavošanas grupu dejotāji, sporta skolotājas Allas Lužnovas vadībā.

Raitu dejas soli demonstrēja tautisko deju pulciņa bērni, skolotājas Aigas Mednes vadībā.

Par katra numura pārdomātu pieteikšanu paldies šī koncerta vadītājai – pirmsskolas skolotājai Evijai Caunītei.

Izlaidumi

Jau astoto gadu mūsu iestādē notiek izlaidums.

Šagad PII “JĀŅTĀRPIŅŠ” absolvē 47 bērni, kuri dienās vēlas kļūt par zobārstu (7), frizieri (4), policistu (4), skolotāju (3), veterinārārstu (2), ugunsdzēsēju, režisoru, jāšanas, futbola, boksa, mākslas vingrošanas, aerobikas treneri, robežsargu, auto sacīkšu braucēju, muzikantu, pavāru, ugunsdzēsēju, šoferi, datrspeciālistu, jūrnieku, pārdevēju, floristu, apģērbu dizaineri, dīdžeju, celtnieku, inženieri un multfilmu dublēšanas speciālistu.

Paldies iestādes darbiniekiem…

Jau par jauku tradīciju ir kļuvis pasākums, kurā sagatavošanas grupas bērni saka paldies visiem pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekiem (pavārītēm, veļas pārzinēm, logopēdēm, medmāsiņai, lietvedei, remontstrādniekam, sētniecēm utt.) .

Topošie pirmklasnieki darbiniekiem velta dziesmas, dejas, dzejoļus, bērnu zīmētos darbinieku portretus, ziedus.

Arī mūsu čaklās pavārītes sagatavošanas grupu bērniem bija sagatavojušas pārsteigumu – kliņģeri.

Svētku gājiens!

Paldies visiem, kuri atbalstīja mūsu iestādi un piedalījās Salaspils novada svētku gājienā.

Paldies skolotājai Laurai, vadītājai Evitai un vad. vietn. Evijai par izgatavotajiem 60 ziediem.

Paldies vad. vietn. Aināram un sargam Dināram par možā gara uzturēšanu gājiena laikā.

Sporta diena kopā ar vecākiem!

Salaspils PII „JĀŅTĀRPIŅŠ” par godu Starptautiskajai ģimenes dienai, jau vienpadsmito gadu organizēja ģimeņu sporta dienu. Svētki notika divas dienas.

Pirmajā dienā (13.maijā) sporta diena notika Salaspils bērnu sporta skolas stadionā, kur PII „JĀŅTĀRPIŅŠ” lielāko 7 grupu bērni iepazina džungļus – Sahāras tuksnesi, džungļu dejas, ce-ce mušas, pitonus utt. Uz stadionu PII Jāņtārpiņš bērniem tika nogādāts sūtījums, no kura bērniem par lielu izbrīnu izlēca pērtiķis.

Otrajā dienā (25.maijā), PII„JĀŅTĀRPIŅŠ” teritorijā, notika individuālie ģimeņu starti pašiem mazākajiem audzēkņiem. Bērni baroja zaķus, lidoja ar gaisa balonu, vāca putniņam tārpiņus, centās izvairīties no baisajiem krokodiliem utt.

Šogad sporta dienā piedalījās 170 bērni un vairāk kā 140 vecāki.

Prieks, ka sporta diena stiprināja grupiņu kolektīvus un ģimenes garu.

Paldies:

PII „JĀŅTĀRPIŅŠ” sporta skolotājai Inesei Orlovskai, mūzikas skolotājām Lāsmai un Olitai, grupu skolotājām un auklītēm;

Salaspils bērnu sporta skolas direktorei Anitai Trumpei par atbalstu sporta dienas organizēšanā;

Salaspils pašvaldības policijai par bērnu drošības nodrošināšanu ceļā uz stadionu.